Rišela Mīda Vampīru Akadēmija. Salnas skartie

Ar atkalredzēšanos, mazā dampīre!

Dzīve nav tik vien kā mācību stunda; dzēve nav tikai tas, ko iemācāmies skolā. Un Roze Hetaveja to zina.

Šajā grāmatā Svētā Vladimira Akadēmijas audzēkņi un skolotāji dodas Ziemassvētku brīvdienās uz aristokrātu slēpošanas kūrortu. Notikuši divi Strigoi uzbrukumi, kas veikti ar cilvēku palīdzību. Meisons, Strigoi medīšanas idejas iedvesmots, kopā ar Ediju un Miu aizlavās prom no kūrorta. Roze un Kristiāns dodas viņus glābt, taču visi nonāk Strigoi un viņu padoto – cilvēku – gūstā. Tomēr visiem kopā viņiem gandrīz izdodas izbēgt; Meisonu nogalina; Roze nogalina gūstītājus – divus Strigoi. Starp visām Rozes nedienām iezogas greizsirdība.

Emocijām pārpilns romāns. Bet, protams, labā nozīmē.

  1. Katrā lappusē es smaidīju (vai pat smējos), Rozes izteiktās sarkastiskās piezīmes vai viņas domu, jūtu apburta.

    Aizvēu muti, vēl pirms žoklis nebija atsities pret grīdu.

  2. Taču katrā otrajā lapaspusē mana sirds dauzījās spraigo notikumu dēļ. Es to izdīvoju; vismaz spēcīgi jutu līdzi.
  3. Katrā trešjā lapaspusē es biju skumju vai nolemtības pārņemta, jo kļūšana par pieaugušo jau tā ir smaga, pat neņemot vērā to, ka Rozei gandrīz nebūs savas dzīves, un vienīgais tās mērķis būs gādāt, lai Moroi ir labi; arī nogalinot.
  4. Savukārt katrā ceturtajā lapaspusē biju dusmīga, ļoti, jo dzīve tik tiešām ir netaisna, it īpaši, ja esi dampīrs!
  5. Bet visbeidzot – katrā piektajā lappusē biju mīlestības un kaisles sagūstīta, jo to Roze novērtēja un izdīvoja līdz sirds dziļumiem. Un, domājot par mīlestību, divi citāti par Dimitriju:

    visseksīgākais radījums zemes virsū

    tik nesabiedrisks radījums kā viņš

Lasīt Salnas skartos man bija patiešām grandiozi, kaut gan izrāvu dienā ar pusi. Neko, neko nenožēloju, pat ne to, ka lasu tik ātri. Bet ir skumji, atvadoties no šīs brīnišķīgi skarbās pasaules. Taču tikai uz brīdi – līdz nākamajai sērijas grāmatai; pēc tam – līdz pārlasīšanai (šī ir jau otrā reize, kas lasu Vampīru Akadēmijas grāmatas).

Mazliet par šīs (un varbūt arī citu grāmatu) lasīšanas procesu. Es to noriju gandrīz veselu. Tikai mazliet sadalot tekstu savā galvā, mazliet pakošļājot. Taču pat ar dažiem kodieniem garša bija spēcīga, un tā pilnīgi noteikti atstās ne tikai pēcgaršu (tās klasiskajā nozīmē), bet vēl garas pārdomas par grāmatu un tās radīto pasauli. Un, protams, nemaz nerunājot par garšu pārpilnību, kad atkal pārlasīšu.

Uzskatīju, ka Dievs droši vien eksistē, bet man nebija ne laika, ne enerģijas par to pārliecināties.

No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže. Izdevusi Zvaigzne ABC.

Attēls no Zvaigzne ABC.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s