Reinbova Rouela Fanīte

Es neprotu savaldīt rokas savā galvā.

Es pat nedomāju lasīt vēl kādu Reinbovas Rouelas grāmatu. Bet man šī pat ļoti patika.

(Kad lasīju Mūsu zvaigžņu vainu, dažbrīd šķita, ka labāk gribētu izlasīt „Karaliskās ciešanas”.) Bet tāda grāmata nepastāv. Un, ja es visu pareizi sapratu, kā visdrīzāk arī ir, tad nepastāv arī Saimona Sniega grāmatu sērija. Velns! Gribētos izlasīt.

Bet tas nav godīgi. Autori uzraksta foršu grāmatu, kurā ir arī par kādu citu foršu grāmatu, kura nemaz nepastāv. Tas nav godīgi. Es gribu izlasīt arī to otru grāmatu, vai kā šajā gadījumā – astoņas grāmatas. Kā gan var tā mānīt cilvēkus? Ka gan var tā sāpināt cilvēkus, kas lasa?

Bet, ja jau es tā sūkstos par šo grāmatu neesamību, tad jau man patika. Un gribu vēl.

Bet, pat ja nav šo astoņu grāmatu, tad ir jārunā par trim citām. Vismaz es gribētu Fanīti tā sadalīt. Pirmā – pati Fanīte. Otrā – DžTL sērija par Saimonu Sniegu (8 gr). Trešā – Kates Eiverijas turpinājumi Saimona Sniega pasaulē pēc septītās grāmatas.

Varbūt nav labi grāmatu tā sadalīt. It īpaši neeksistējošās daļās. It kā neeksistējošas. Aj, tas ir sarežģīti.

Viena no daļām – DžTL stāsti. Sižets vairāk atgādināja Holijas Blekas un Kasandras Klēras Maģistriju, par kuru jau rakstīju, nevis Hariju Poteru. Saimons Sniegs bija drūmāks. Tumšāks. Bet, nu, jā, – līdzīgs.

(Aizmugurē teikts: Stāsts par pieaugšanu, fanu dzīvi, ģimeni un pirmo mīlestību. Tas gan ir latviskajā tulkojumā.) Es atļaušos palabot, sakot, stāsts par vienatni un cilvēkiem, ģimeni un mīlestību, un par grāmatām – to lasīšanu un rakstīšanu.

Njā. Īsāk – stāsts par dzīvi. Kā jau jebkurš stāsts.

Nezinu, ko lai vēl saka. Šķiet, ka visu jau esmu pateikusi, lai gan par pašu Fanīti neesmu pateikusi gandrīz neko. Bet varbūt tā ir pareizi – Saimons Sniegs jau ir vismaz puse no šī stāsta. Un Katei, grāmatas galvenajai varonei, Saimons Sniegs un Bazs ir puse no viņas dzīves.

Vēl tikai gribu piebilst, ka man patika Rīgana. Viņa šķiet brīnišķīga istabas biedrene un draudzene. Un attēlā zemāk viņa, manuprāt, ir attēlota ļoti atbilstoši.

simonbaz3.PNG

– Reklāmas pauze.

– Grāmatās nav reklāmu.

– Tad starpbrīdis?

– Grāmatās nav arī starpbrīžu.

– Tad kas tajās ir?

– Beigas.

No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže. Izdevusi ZvaigzneABC.

Attēls (grāmatas vāks) no ZvaigzneABC. Attēli no interneta resursiem.

 

Sally Green Half lost

Close isn’t close enough

(no http://nikthan.tumblr.com/)

Bad dream?

Is there any other kind?

We are in a war.

So I’ m a war hero not a psychopathic murderer?

I want to be a Half Code. I want to be Black and White, the best of both.

My chin and my patchy beard say seventeen but my eyes, and maybe my soul, say one hundred and seventeen.

The only thing necessary for the triumph of evil is that good men do nothing. /Edmund Burke/

What’s bothering you? – Gabriel asks.

You want the full list or just the top ten?

 “Kill them all” is my motto.

Ak mans Dievs. Es ne nezinu, vai esmu izpostīta. Varbūt es…

Varbūt es esmu pat priecīga, bet ne jau par pašu grāmatas saturu, bet tāpēc, ka Half Lost ir pirmā grāmata, ko izlasīju angliski. Un es sapratu tīri labi. Bija gan tādas rindkopas, no kurām es gandrīz neko nesapratu, bet tādas vietas bija ļoti maz, un galveno jau es sapratu.

Tātad par galveno. “Wounded not lost.”

And maybe a little lost

Es nezinu, kā lai to visu – grāmatu – apraksta, bet tā kā katra grāmata, katra doma ir atšķirīgas, tad Half lost un savas sajūtas pēt Half lost izlasīšanas aprakstīšu ar secīgiem punktiem, kurus sauks book hug nr.

Un vēl – šoreiz atradās arī dažas dziesmas, kas, manuprāt, piestāv grāmatas varoņiem un noskaņai. Nemeklēju speciāli, vienkārši… kaut kā

Varbūt teksti nav gluži piemēroti, bet noskaņa, sajūtas, kas man radās, klausoties šīs dziesmas, likās… kā… lost Half lost

Es tikai nezinu, ar kuru dziesmu, lai sāk. Viņas ir diezgan atšķirīgas, bet visas kaut kādā ziņā skumjas.

 

Essence Kasey Apollo Youtube nevarēju atrast, tāpēc links uz tumblr.

Magnetised Tom Odeell

Beautiful Life Lost Frequencies Šī, manuprāt, piestāv Gabrielam.

Miracle Julian Perretta Šī man it kā bija domāta Džeikam Veilandam Herondeilam, un viņa arī paliek viņam, bet arī Half lost, manuprāt, piestāv šī dziesma.

Where is the love? The Black Eyed Peas Un šī man bija domāta Magnusam Bane, bet uz beigām gribējās arī ko mazliet, mazliet ne tik skumju, tomēr atbilstošu.

 

Book hug nr1

Yeah, against anyone normal they’d be lethal.

Šis punkts saucas Nesbiiiiiits!!! Un es apskāvu grāmatu, jo, lai gan iepriekšējā grāmatā nebiju tik ļoti viņam pieķērusies, šoreiz biju tik priecīga, viņu satiekot, ka apskāvu grāmatu.

Book hug nr2

Brīdis, kad.. Kā lai to pasaka… Neitans satrakojas un… un Gabriels. Tas sāpēja. Man un Neitanam šķita, ka Gabriels mums nepiedos. Viņa naids lika man apskaut grāmatu un nobirdināt kādu asaru. Bet viņš piedeva mums.

You know I love you. Still. Forever.

Book hug nr3

I’ m dying. Nē. nē. nē, nē, nē

Book hug nr4

I mean, don’t leave me ever.

I know, Nathan. I won’t.

Es domāju, ka Gabriels atstāja Neitanu, bet… Es ceru, ka Neitans atrada ceļu, kā nokļūt atpakaļ pie Gabriela.

Book hug nr5

Nabriel love. Skūpsts un tas, ka viņiem tomēr bija laiks būt kopā un laimīgiem.

Book hug nr6

“He still wears the ring. He’ll have it forever.”

VELNS, VELNS, SASODĪTS un… asaras. asaras plūst

Book hug nr7

Pēdējais. Apskāviens par izlasīto grāmatu.

 

Šobrīd esmu viegli saraudināma.

Protams, varēja būt labāk, bet beigas varēja būt arī sliktākas.

Es šaubos, vai kaut ko sapratāt, bet, ja ir lasīta grāmata, varbūt ir vieglāk. Un citā nozīmē arī smagāk un sāpīgāk.

Īsi un kodolīgi no Līgas Sproģes goodreads – Sallija salauza pieņemto, salauza YA, salauza mani.

Izdevusi izdevniecība Penguin Books.

Attēls no Penguin Books.