Nekas jau nebeidzas; ja beigtos, būtu jēga; bet jēga ir tāda, ka tās nav. Jēga ir piedzīvot
Viņi nedabūja savu “ilgi un laimīgi”. Bet nav jau tāda “ilgi un laimīgi”. Ir tikai dzīve. Tā turpinās pat tad, kad esi izglābis pasauli, tā turpinās vēl intensīvāk, uzbrūkot ar savu ikdienību. Nav ceļa atpakaļ, tikai uz priekšu. Bet tu vairs nevari lidot, jo pasauli vairs nevajag glābt, tev ir tikai jāiet, un tas nospiež pie zemes.
Vai tā ir? Nav ne jausmas, bet, šķiet, Saimons tā jutās. “Road trip” uz Ameriku viņu it kā pamodināja. Viņš šķita tik atvēries, tvēra šo jauno pasauli kā bērns ķer tauriņus. Bet nu jā, viņi noķēra arī indīgo tauriņu. Taču tas vēl vairāk pamodināja Saimonu un viņā mītošo drosmi, aizrautību, un viņš atkal varēja būt varonis, glābjot pasauli un draugus. Bet to jau ir salīdzinoši viegli darīt. Visgrūtāk ir izglābt sevi.
““Can I?” he asks.
Can you what, Simon? Kiss me? Kill me? Break my heart?”
“I’d tie our hearts together, chamber by chamber.”
Mīlestība starp viņiem nebija vienkārša, bet kad gan mīlestība ir vienkārša? Nekad. Viņi nezināja, kā mīlēt, ko nozīmē mīlēt un būt mīlētam, jo neviens jau to nezin. Visi to mazliet vairāk iepazīst, paši piedzīvojot šīs jūtas. Viņi nejutās pilnīgi ērti viens otra klātbūtnē, jo baidījās – no sevis, no tā, ka otrs nejūtas tāpat, no tā, ka viss varētu beigties. Turklāt viņi vēl atradās paši sevis meklējumos. Šādā brīdi, kad tu nesaproti pats sevi, ir grūti saprast arī citus un pasauli sev apkārt.
Cilvēkiem, kurus tu mīli, tev tas ir jāpasaka, jo tas NAV acīmredzami.
Bija tik sāpīgi lasīt, kā Saimons domā pamest Bazu, jo viņš bija zemā savas dzīves posmā un viņam šķita, ka viņš velk lejā arī Bazu. Tikmēr Bazs centās palīdzēt Saimonam, lai arī viņš nezināja, kā. Tā varētu būt daļa no mīlestības definīcijas – tu esi kopā ar cilvēku arī tad – īpaši tad –, kad viņš nejūtas labi, nejūtas savā ādā, ir zaudējis ticību un motivāciju. Tu paliec un gribi palīdzēt. Bet visbiežāk nav ne jausmas, kā to izdarīt, un tā varētu būt viena no bezspēcīgākajām sajūtām pasaulē.
“It [fighting] feels like breaking something because you don’t know how to fix it.”
Nevēlēšanās – bailes – atklāt savas jūtas var izšķirt cilvēkus. Neticība sev, neticība, ka tevi kāds patiesi varētu mīlēt – tādēļ viņi bija tik nedroši. Neziņa. Riskē! Labāk ir klausīties dziesmas par zaudēto mīlestību, nevis nekad tā arī neiegūto. Es nezinu, varbūt vēlāk domāšu citādi.
“They think they can keep sticking their heads into the lion’s mouth, just because they haven’t lost their heads so far. It’s flawed logic!”
““You think luck makes you lucky,” I told him. “But you’re just a cat burning through his nine lives.””
Risks ir risks. Bet dzīve notiek, kad tu pieņem izaicinājumus neapdomājoties.
grāmatu dienasgrāmatas 