Nekas jau nebeidzas; ja beigtos, būtu jēga; bet jēga ir tāda, ka tās nav. Jēga ir piedzīvot
Viņi nedabūja savu “ilgi un laimīgi”. Bet nav jau tāda “ilgi un laimīgi”. Ir tikai dzīve. Tā turpinās pat tad, kad esi izglābis pasauli, tā turpinās vēl intensīvāk, uzbrūkot ar savu ikdienību. Nav ceļa atpakaļ, tikai uz priekšu. Bet tu vairs nevari lidot, jo pasauli vairs nevajag glābt, tev ir tikai jāiet, un tas nospiež pie zemes.
Vai tā ir? Nav ne jausmas, bet, šķiet, Saimons tā jutās. “Road trip” uz Ameriku viņu it kā pamodināja. Viņš šķita tik atvēries, tvēra šo jauno pasauli kā bērns ķer tauriņus. Bet nu jā, viņi noķēra arī indīgo tauriņu. Taču tas vēl vairāk pamodināja Saimonu un viņā mītošo drosmi, aizrautību, un viņš atkal varēja būt varonis, glābjot pasauli un draugus. Bet to jau ir salīdzinoši viegli darīt. Visgrūtāk ir izglābt sevi.
““Can I?” he asks.
Can you what, Simon? Kiss me? Kill me? Break my heart?”
“I’d tie our hearts together, chamber by chamber.”
Mīlestība starp viņiem nebija vienkārša, bet kad gan mīlestība ir vienkārša? Nekad. Viņi nezināja, kā mīlēt, ko nozīmē mīlēt un būt mīlētam, jo neviens jau to nezin. Visi to mazliet vairāk iepazīst, paši piedzīvojot šīs jūtas. Viņi nejutās pilnīgi ērti viens otra klātbūtnē, jo baidījās – no sevis, no tā, ka otrs nejūtas tāpat, no tā, ka viss varētu beigties. Turklāt viņi vēl atradās paši sevis meklējumos. Šādā brīdi, kad tu nesaproti pats sevi, ir grūti saprast arī citus un pasauli sev apkārt.
Cilvēkiem, kurus tu mīli, tev tas ir jāpasaka, jo tas NAV acīmredzami.
Bija tik sāpīgi lasīt, kā Saimons domā pamest Bazu, jo viņš bija zemā savas dzīves posmā un viņam šķita, ka viņš velk lejā arī Bazu. Tikmēr Bazs centās palīdzēt Saimonam, lai arī viņš nezināja, kā. Tā varētu būt daļa no mīlestības definīcijas – tu esi kopā ar cilvēku arī tad – īpaši tad –, kad viņš nejūtas labi, nejūtas savā ādā, ir zaudējis ticību un motivāciju. Tu paliec un gribi palīdzēt. Bet visbiežāk nav ne jausmas, kā to izdarīt, un tā varētu būt viena no bezspēcīgākajām sajūtām pasaulē.
“It [fighting] feels like breaking something because you don’t know how to fix it.”
Nevēlēšanās – bailes – atklāt savas jūtas var izšķirt cilvēkus. Neticība sev, neticība, ka tevi kāds patiesi varētu mīlēt – tādēļ viņi bija tik nedroši. Neziņa. Riskē! Labāk ir klausīties dziesmas par zaudēto mīlestību, nevis nekad tā arī neiegūto. Es nezinu, varbūt vēlāk domāšu citādi.
“They think they can keep sticking their heads into the lion’s mouth, just because they haven’t lost their heads so far. It’s flawed logic!”
““You think luck makes you lucky,” I told him. “But you’re just a cat burning through his nine lives.””
Risks ir risks. Bet dzīve notiek, kad tu pieņem izaicinājumus neapdomājoties.
In agony, to the Earth – and Heaven. – Alan Edgar Poe
The difficulty is not so great to die for a friend, as to find a friend worth dying for. –Homer
When you strike at a king, you must kill him. – Ralph Waldo Emerson
Kasandra Klēra ir radījusi pasauli. Kasandra Klēra un viņas lasītāji ir radījuši pasauli. Īstu. Īstu pasauli ar nereālām būtnēm, jauniem likumiem, reālu politiku, neparastām sugām, brīnumainām vietām, neaprakstāmām dimensijām, reālos stereotipos balstītiem aizspriedumiem, citādu filozofiju, senu aristokrātiju un šķietami spēcīgu demokrātiju, maģisku draudzību un mirstīgo mīlestību.
Shadowhunters grāmatās ir viss mums pazīstamais un pierastais un vēl vairāk – arī tas, par ko sapņojam, bet nevaram iegūt šajā pasaulē.
Šīs grāmatas par Shadowhunters ir vesela pasaule. Pat vēl labāk – mūsu pasaule, tikai tajā ir kas vairāk, kaut kas, ko fantāzijas lasītāji šķietami vēlas. Šķietami, jo, lai gan lielākā daļa fantāzijas lasītāju gribētu padzīvot vai pat dzīvot šajās izdomātajās pasaulēs, vislielākā daļa izvilktu labi, ja stundu. Bet šie stāsti taču ir par cilvēkiem – un cilvēki – mēs – esam stipri. Vai arī tā ir tikai ilūzija?
In old days, they had hunted giants and monsters. Now they were hunting the Blackthorns.
Džuliana un Emmas cīņa pret Riders of Mannan. Divi pret četri. Turklāt tie četri ir… SPĒCĪGI… Tie nostāsti taču nav par tukšu gaisu… Jo, loģiski domājot, – tas bija neiespējami. Taču viņi to paveica – nogalināja vienu no gadu tūkstošus veciem cīnītājiem. Tāpēc es apsvēru dažus iemeslus, kāpēc tā tomēr varēja notikt.
Tas viss tomēr ir tikai uzpūsts mīts. Un, tā kā neviens līdz tam brīdim nebija uzdrošinājies to pārbaudīt, visi ticēja jātnieku neuzveicamībai.
Emociju spēks. Pirmkārt, ģimenes pieminēšana. Ģimene Blackthorniem ir svarīgāka par visu. Otrkārt, Emmas un Džuliana emocijas jau bija tikko kā sakāpinātas.
Parabatai spēks + viņu mīlestība, kas parabatai padara vēl spēcīgākus.
Cortana
Pārliecība. Viņiem tā noteikti ir.
You ruin your soul to serve a greater good
Džulians ir diez gan fucked up tēls. Viņš ir uzaudzinājis 4 bērnus, uzturējis institūtu un cīnījies ar aizliegtas mīlas mokām, zaudējis vecākus, gadiem nav saticis savu vecāko brāli un māsu un piedzīvojis karu. Un viņam ir 17. Medīt un nogalināt dēmonus – tas ir sīkums.
Bet ir vēl kas. Vai viņš ir salūzis? Vai viņš nespēj ļaut visam šim savam darbam aiziet vējā? Vai patiešām izmisīgi nespēj ļaut aiziet vēl kādam tuvam cilvēkam? Jo šajā grāmatā atklājas vēl kāds aspekts Džuliana personībā – viņš var būt savtīgs, agresīvs, neapdomīgs, izmisīgs un riskants, lai izglābtu sev tuvos, nedomājot par visu pārējo pasauli.
Kā viņi – galvenie varoņi – pamanās iegūt tik daudz (un turklāt vēl ietekmīgu) personu simpātijas un palīdzību?!? Tas taču ir neticami, ka citi riskē ar savām dzīvībām vai pat ar savu mīļo dzīvībām, lai palīdzētu Blackthorniem. Magnus Bane, Jia Penhallow, Robert Lightwood, Gwyn ap Nudd – tie ir slaveni, ietekmīgi, spēcīgi personāži, kuriem ir, ar ko riskēt. Un, palīdzot Blackthorniem, viņi riskē ar daudz ko.
Es tikai nesaprotu, kā gan tas nākas? Vai tas ir īstas draudzības un mīlestības vārdā? Vai varbūt tas ir taisnības vārdā? Viņi cīnās par taisnību pasaulē, un tā nu ir sagadījies, ka Blackthorni arī. Ir gan jāpiebilst, ka, līdz ar šiem līdz nāvei lojāliem draugiem, varoņi iegūst arī līdz nāvei un vēl pēc tās ļaunus un atriebīgus ienaidniekus. Ar gāzi grīdā debesīs un ellē.
The wound is the place where the light enters you.
Vai arī – tā ir vieta, kur rodas tādi kā Malcolm Fade. Un tas, kas notiks ar kādu pēc dziļa ievainojuma, nav tikai paša varoņa ziņā. Un šajā grāmatu sērijā ģimenes un draugu atbalsts ir brīnumains.
Šie varoņi (arī TMI un TID) nojauc rasu barjeras. Nu, jā, tādām nemaz nevajadzētu pastāvēt, bet, atzīsim godīgi, mēs – cilvēki – gan ēnu mednieki, gan cilvēki īstenībā – esam pie tā pieraduši. Un pieradums var pārtapt bailēs no pārmaiņām, kas pārvēršas izmisīgā un agresīvā cīņā pret tām. Atgriežoties pie grāmatas, ne tikai mēs, bet arī Clave ir pilns ar aizspriedumiem, taču šie varoņi iet pāri visam mīlestības un draudzības vārdā.
“Some faeries are good, some are bad, like anyone,” said Kit. “But that might be too complicated for Clave.” – “It’s too complicated for most people,” said Ty.
Like the Clave, it is an organization that has a cancer in its heart. Some of the body is sick and some healthy. Our mission is to discover a way to kill the sickness without killing all of the body.
“We are Shadowhunters,” Jace said. “You’ll find that the crisis is never over.”
Njā. Gandrīz visās Shadowhunters grāmatās valda krīze, karš vai dažādas nesaskaņas. Lai gan tās ir fantāzijas grāmatas par dēmonu medīšanu, vilkačiem, vampīriem un citām maģiskām būtnēm, politikas un reālu problēmu tajās ir krietni vairāk nekā ne-fantāzijas ya grāmatās.
Par Fair folk. Fejas nevar melot. Tas vien jau pasaka, ka viņi ir… citādi. Nevaru izdomāt labāku vārdu, kas sevī apvienotu visas feju īpašības un atšķirības no cilvēkiem. Turklāt melnmatains un melnacains vīrietis ir mana sapņu puiša tēls (šobrīd). Un vēl mainīga matu krāsa un divkrāsainas acis – mmm. Gluži kā pasakā.
Wine that tasted the way rubies looked
The music of the wind and stars
“So many lies in just three words,” she said. “And he did not even say ‘I love you’.”
“who betray a heart given into their keeping”
“But it might not matter,” said Ty. “In which case I would have failed. And I rather no one knew.”
Šos vārdus es ļoti, ļoti varu attiecināt uz sevi. Tiberius ar šo izpelnījās manas simpātijas. Taču dēļ tā, ko viņš teica pēc tam: “Tas nekas, ka Kits zina,” es kļuvu greizsirdīga. Es arī ļoti vēlētos, lai man ir kāds, kuram es varētu stāstīt visu, kāds, kuram es uzticētos un neuztrauktos, ja šis kāds redz manas neveiksmes.
Bet viss ir ok, kamēr es varu sajust šīs jūtas un daudzas citas grāmatās caur to varoņiem.
Beigas. Pareizāk sakot: BEIGAS!!! Domājot par Livvy, man prātā nāk Half Lost beigas. Lai gan tēli, sajūtas un notikumi ir dažādi, mani abos gadījumos pārņēma līdzīgas jūtas – šoks un skumjas.
“Lord of Shadows” beigas bija iespaidīgas. Kasandra Klēra visu lielāko action atstāj beigām.
Kolāža Lord of Shadows
Izdevusi izdevniecība Simon&SchusterAttēli no interneta resursiem.
Trust. It is like placing a blade in someone’s hand and setting the very point to your heart.
Never been romantic, don’t know what love means,
But I know I dig the way you’re wearing those jeans.
Tā dziesma bija forša.
2,5 lpp ar “Alekss gatavo kafiju” – interesanti, kā aizpildīt lapas.
Tā vieta, kur Magnusam un Aleksam bija saķeršanās ar kabatu zagli un filmu menedžeri (vai kaut ko tamlīdzīgu) bija super! Smieklīgi, asprātīgi un eleganti, un malec! Ņammm!
Manai gaumei prasījās vairāk Magnusa un Aleksa stāsti un mazāk visa pārējā. Un Rafaela stāsts izpelnījās manas simpātijas.
Had a tongue as sharp as his teeth
Kolāža The Bane Chronicles
Izdevusi izdevniecība Walker Books. Attēli no interneta resursiem.
Autori: Cassandra Clare, Sarah Rees Brennan, Maureen Johnson, Robin Wasserman.
“Welcome to Shadowhunter Academy.”
Šis nav kā Cūkkārpā. Nemaz. Un tāpēc arī labi, – jo citādi. Tātad. Diezgan “nolaista” skola, jauna un nepieredzējusi vadītāja… bet ēnu mednieki! Tas visu padara aizraujošu un ļauj pat man piemiegt acis uz melni ķēpīgām un glumām kopmītņu istabiņas sienām un beigtām žurkām nestrādājošās vannasistabās.
I love you unconditionally, his mom had said, once or twice, when he was younger. That’s how parents love. I love you no matter what. People said things like that, without thinking of potential nightmare scenarios or horrific conditions, the whole world changing and love slipping away. None of them ever dreamed love would be tested, and fail.
Īpaši mani apstādināja pēdējais teikums. Varbūt tāpēc, ka īsti nesapratu to gramatiski un vēl joprojām neesmu droša. Mani šis teikums ļoti saista. (Iespējams, tāpēc, ka esmu perfekcioniste un nevaru likties mierā, to precīzi neizpratusi. Iespējams, tāpēc, ka tajā ir cilvēces skumjā, bet īstā būtība.)
“Don’t tell me about what I must, Julie,” he said coldly. “I must inform you there are werewolves worth a hundred of your and Jon’s Shadowhunters asses. I must say that I am sick to teeth of you insulting mundanes and telling me I’m your special pet exception, as if I want to be the pet of people, who bully kids younger and weaker than they are. And I must tell you, you’d better hope this Academy works out and mundanes like me Ascend, because from all I can see of you, the next generation of Shadowhunters is going to be nothing without us. ”
Simon took a deep breath, absorbed the disappointment, and said: “I don’t want things to go on as they were. I want things to change.”
Oh. Saimons nu gan rauj vaļā. Dziļi un spēcīgi. Nākamais konsuls?
“I don’t remember hell all that well,” Simon said. “But I recall it was nicer than this.”
Shadowhunters and Downworlders
Tas izklausās tik labi kopā. Un ja vēl tur pieliek vārdu ‘‘sadarbība’’, bet pa vidu ‘‘mīlestība’’, vispār iznāk perfekti.
“And you may have heard: Lovelaces are quitters.”
Skumji, ja zin TID varoņus.
Taču, runājot par ēnu mednieku dzimtām, ir tik aizraujoši uzzināt par to īpatnībām, izskata atpazīšanas zīmēm, slavenākajiem dzimtu pārstāvjiem.
Runājot par visu šo ēnu mednieku sēriju, tā ir vesela pasaule. Ar cilvēkiem, īpašām sugām, reālu un nereālu ģeogrāfiju, maģiju un cilvēciskām jūtām. Tā ir tik izstrādāta. Tajā ir mazi sīkumi, kurus atceries, kurus vari viegli sākt uztvert kā reālus un īstus. Grāmatas – tās tikai nāk klāt – gan ar jauniem, gan jau labi pazīstamiem un iepazītiem, un iemīlētiem varoņiem. Un tas neapnīk.
Maybe, he thought, you couldn’t know how much going away had changed you until you tried to go home.
“Maybe not everyone listens to stories like you do,” Matthew said from across the room. “Not everyone learns.”
“Have you never seen a movie? Read a comic book? That’s how it starts – just a little temptation, just a little taste of evil, and then bam, your lightsaber turns red and you’re breathing through a big black mask and slicing off your son’s hand just to be mean.”
Saimon – nākamais konsuls 2. Komiksos ir patiesība.
His eyes were practically cartoon hearts.
Magnus had, for several moments, believed that the only possible explanation was that the whole family was drunk. Now he was coming to a much worse conclusion.
“I couldn’t help but notice that the baby is blue,” Robert said. “Alec’s eyes are blue. And when you do the”—he made a strange and disturbing gesture, and then made the sound whoosh, whoosh—“magic, sometimes there’s a blue light.”
Magnus stared at him. “I’m failing to see your point.”
“If you made the baby for yourself and Alec, you can tell me,” said Robert. “I’m a very broad-minded man. Or—I’m trying to be. I’d like to be. I would understand.”
“If I made . . . the . . . baby . . . ?” Magnus repeated.
He was not certain where to start. He had imagined Robert Lightwood knew how babies were made.
“Magically,” Robert whispered.
“I am going to pretend you never said that to me,” said Magnus. “I am going to pretend we never had this conversation.”
Robert winked, as if they understood each other. Magnus was speechless.
Vai tik atdalītā citāta dēļ, kas daudz biežāk ir redzams bez nekā ar turpinājumu, es arī tā nepadomāju…
Ballīte bija tik forša! Un Aleksa komunikācija ar Liliju bija super!
“What is Brangelina? It sounds like a demon.”
There had been lovers willing to die with him, but nobody had ever been willing to swear to live with him every day for as long as they both had to live.
“She always tries to do what’s right, and she never lets anyone else tell her what right is.”
Clary and Simon continued to stare judgmentally. It made Simon very happy. Judging people together was an essential part of best friendship.
“You think you’re hilarious, don’t you?”
“Seriously, Jace, what is wrong with you?’’ That seemed a very reasonable question to Magnus.
That’s who they were, and Simon realized that, inexplicably, he wouldn’t have it any other way. For better or worse, these were his friends. It was almost like family, Simon reflected. You didn’t necessarily like them all the time, but you knew, push come to shove, you’d defend them to the death.
Šeit neiet runa par draugiem, bet par cilvēkiem, ar kuriem – vairāk vai mazāk – esi spiests būt kopā. Klasesbiedri nē. Pirmkārt, klasesbiedri nav gluži tas pats, kas stundu un kopmītņu biedri. Otrkārt, klasesbiedri nav gluži tas pats, kas cīņu pret dēmoniem biedri. Treškārt, manas personiskās jūtas – nejūtos iederīga kolektīvā.
Man šie cilvēki varētu būt daudzdzīvokļu mājas pagalma draugi. Lai gan arī viņi neatbilst ne pirmajam, ne otrajam kritērijam, dažreiz sanāk iet ārā vēlā naktī un spēlēt spēles ar diez gan striktiem noteikumiem. “You didn’t necessarily like them all the time” – o, jā. Dažreiz tā izved no nerviem, dažreiz viegli krīt uz nerviem, dažreiz sastrīdamies tā, ka liekas, ka nekad vairs nerunāsim. Taču, nokrītot no riteņa sanāk arī apkaunojoši kopā paraudāt, un, protams, bieži kopā smejamies.
Someone you would die for and kill for without second though, because he was family.
Hmmm. Bez jebkādiem mīkstinājumiem – ne tikai mirtu kāda tuva cilvēka dēļ, bet arī nogalinātu viņa dēļ. Tas man patīk.
Kolāža Tales from the Shadowhunter Academy
Par kolāžu. Jā, es zinu, ka Katarinai Losai(Catarina Loss) ir zila āda un balti mati – bet sieviete fotogrāfijā gluži vai izstaroja Katarinas tēlu. Un man ir grūti uztvert viņu ar zilu ādu. (Nekādas diskriminācijas, tikai nevaru atrauties no pierastā šajā gadījumā.)
Tātad – Shadowhunters faniem patiks. Man patika.
Lai tik viņu piedzīvojumi turpinās!
Izdevusi izdevniecība Walker Books. Grāmatas vāks no izdevniecības mājaslapas, attēli kolāžā no interneta.
Mīlesstība un meli – kaut kā sanāk, ka abi vārdi sākas ar vienu un to pašu burtu. Arī anglisiki: love, lies.
Manuprāt, grāmatā figurē šie divi vārdi; visdažādākajās to izpausmēs.
Mīlestība. Mīlestība ģimenē, starp brāļiem un māsām, draudzība, parabatai, nemirstīga mīlestība, kuras dēļ darīt visu, neatļauta un iznīcinoša mīlestība, beznosacījumu mīlestība.
Every story is a love story.
Meli. Vēlot labu, cenšoties pasargāt, ticot mīlestībai, mazi, bet ne nenozīmīgi un lieli, visu iznīcinoši meli, neuzticība.
“Not to trust,” said Mark.
Grāmatā ir viss. Un vēl vairāk.
Notikumu bija daudz. Personu bija daudz. Lappušu bija daudz. Laika periods, kurā izlasīju grāmatu, bija ilgs. Bija daudz mīlestības un melu, kā jau teicu. Bet kā bija maz?
Maz bija ikdienas, vienkāršības un viegluma.
Visi varoņi bija daudzpusīgi. Vienubrīd es kādam jutu līdzi un skumu par tā sāpēm, bet jau nākamajā mirklī ienīdu. Protams, nekas jau nav tikai balts vai melns, tikai labs vai slikts, bet tā ir vieglāk – dzīvot, domājot par cilvēku kā par viegli izprotamu, vienveidīgu un vienkārši iedalāmu. Un, ja cilvēks tomēr cenšas dzīvot šādā vienkāršā pasaulē, tad kaut kad atklāsies citu un arī viņa paša dažādās puses – gan tumšās, gan gaišās, atklāsies cilvēku nenoteiktība un tas, ka tos nevar viennozīmīgi iedalīt kādās grupās. Katrs ir unikāls, un šī neatkārtojamā unikalitāte veidojas no bezgalīgi daudziem un bezgalīgi dažādiem apstākļiem.
“Everyone is more than one thing,” said Kieran. “We are more than single actions we undertake, whether they be good or evil.”
Atgriežoties pie mīlestības un meliem, man šķiet, ka tā ir pati sliktākā kombinācija, kāda vien var būt.
Kolāža Lady Midnight The Dark Artifices Cassandra Clare
The stars will go out before I forget you, Mark Blackthorn
Izdevusi izdevniecība Simon&Schuster. Grāmatas vāks no izdevniecības mājaslapas, attēli kolāžā no interneta.
Nobedzošā TMI sērijas grāmata. Ko par to domāt? Visu, ko vien var iedomāties.
Asinis un mīla.
Take London, my love, and turn it all to blood.
Nodevība un uzticība.
The Queen wondered idly if he thought of the two of them the way she did: lovers who, even while embracing, each held a knife in other’s back, ready to stab and to betray.
Gaisma un tumsa. Eņģeļi un dēmoni. Sākums un beigas. Vai varbūt… beigas un sākums.
Nu, jā, 600 lpp nevar tā īsi aprakstīt. Satraukums, karš un miers. Vai varbūt – karš. Tikai. Visa dzīve taču ir karš. Karš ar sevi, ar citiem, ar visu. Un neuzvar neviens…
Okei. Sākumu es pat neatceros. Gan tāpēc, ka iesāku lasīt pirms diviem mēnešiem, gan tāpēc, ka tur bija daudz visa kā, nemaz neskatoties uz to, ka visas sešas grāmatas ir nedaudz sajukušas kopā.
Tā kā sākumu neatceros, rakstīšu par beigām. Beigās izveidojās trīs pāri: Klerija un Džeiks, Magnuss un Aleks, Saimons un Izabella. Clave (neatceros, kā sauca latviski) kļuva mazliet, uzsveru mazliet, pielaidīgāki un mazliet, mazliet vairāk ieklausījās, bet vienalga nekas labs nesanāca. Kari ar Valentīnu un Sebastianu ir beigušies, tomēr šķiet, ka briest jauns konflikts.
Everything is about personal relationships.
Beigas bija diezgan smalki izstrādātas, manuprāt. Ar uzvaru karā nekas nebedzas. Ar to viss tikai sākas.
We are so much lovelier, when we fall.
Pēdējās nodaļas nosaukums mani uzrunāja un šķita perfekti atbilstošs. “Call it peace” Sauciet to par mieru. Tāds – sarkastisks.
Ar šo grāmatu gan ēnu mednieku piedzīvojumi nebeidzas. Tikai šo sešu.
Izdevusi izdevniecība Walker Books. Attēls no interneta.
A vampire who’s afraid of dark, for Crowley’s snake.
Man patika Saimons, Bazs, lasīšana par viņiem un viņu attiecībām.
Penelope –
She’s stupidly brave – it’s the only stupid thing about her.
Don’t say hello, Simon. Because then we w’ll have to say good-bye, and I can’t stand good-byes.
Perfekts trio. Šķiet, ka tas pat pārspēj Hariju, Ronu un Hermioni, bet varbūt tas ir tikai pirmais iespaids. Kāpēc pārspēj? Jo šis trio – Penelope, Saimons un Bazs – šķiet pašpietiekami.
Mani gan kaitināja Agata, bet uztaisīt kolāžu es vēlējos tieši par viņu.
Par Vatfordu. Cūkkārpu jau nu diez vai kāds pārsitīs, jo pirmā reize tomēr ir un paliek pirmā reize un 7 grāmatas tomēr arī ir kaut kas.
Pieeja buramvārdiem bija interesanta. Ja vārdus atkārto daudz un ar nozīmi vai dažreiz bez tās, tie kļust par ko vairāk nekā tikai vārdi. Tie kļust par darbībām. Un tas jau nenotiek tikai maģijā, tā ir dzīvē.
I want to be a Half Code. I want to be Black and White, the best of both.
My chin and my patchy beard say seventeen but my eyes, and maybe my soul, say one hundred and seventeen.
The only thing necessary for the triumph of evil is that good men do nothing. /Edmund Burke/
What’s bothering you? – Gabriel asks.
You want the full list or just the top ten?
“Kill them all” is my motto.
Ak mans Dievs. Es ne nezinu, vai esmu izpostīta. Varbūt es…
Varbūt es esmu pat priecīga, bet ne jau par pašu grāmatas saturu, bet tāpēc, ka Half Lost ir pirmā grāmata, ko izlasīju angliski. Un es sapratu tīri labi. Bija gan tādas rindkopas, no kurām es gandrīz neko nesapratu, bet tādas vietas bija ļoti maz, un galveno jau es sapratu.
Tātad par galveno. “Wounded not lost.”
And maybe a little lost
Es nezinu, kā lai to visu – grāmatu – apraksta, bet tā kā katra grāmata, katra doma ir atšķirīgas, tad Half lost un savas sajūtas pēt Half lost izlasīšanas aprakstīšu ar secīgiem punktiem, kurus sauks book hug nr.
Un vēl – šoreiz atradās arī dažas dziesmas, kas, manuprāt, piestāv grāmatas varoņiem un noskaņai. Nemeklēju speciāli, vienkārši… kaut kā
Varbūt teksti nav gluži piemēroti, bet noskaņa, sajūtas, kas man radās, klausoties šīs dziesmas, likās… kā… lost Half lost
Es tikai nezinu, ar kuru dziesmu, lai sāk. Viņas ir diezgan atšķirīgas, bet visas kaut kādā ziņā skumjas.
Miracle Julian Perretta Šī man it kā bija domāta Džeikam Veilandam Herondeilam, un viņa arī paliek viņam, bet arī Half lost, manuprāt, piestāv šī dziesma.
Where is the love? The Black Eyed Peas Un šī man bija domāta Magnusam Bane, bet uz beigām gribējās arī ko mazliet, mazliet ne tik skumju, tomēr atbilstošu.
Book hug nr1
Yeah, against anyone normal they’d be lethal.
Šis punkts saucas Nesbiiiiiits!!! Un es apskāvu grāmatu, jo, lai gan iepriekšējā grāmatā nebiju tik ļoti viņam pieķērusies, šoreiz biju tik priecīga, viņu satiekot, ka apskāvu grāmatu.
Book hug nr2
Brīdis, kad.. Kā lai to pasaka… Neitans satrakojas un… un Gabriels. Tas sāpēja. Man un Neitanam šķita, ka Gabriels mums nepiedos. Viņa naids lika man apskaut grāmatu un nobirdināt kādu asaru. Bet viņš piedeva mums.
You know I love you. Still. Forever.
Book hug nr3
I’ m dying. Nē. nē. nē, nē, nē
Book hug nr4
I mean, don’t leave me ever.
I know, Nathan. I won’t.
Es domāju, ka Gabriels atstāja Neitanu, bet… Es ceru, ka Neitans atrada ceļu, kā nokļūt atpakaļ pie Gabriela.
Book hug nr5
Nabriel love. Skūpsts un tas, ka viņiem tomēr bija laiks būt kopā un laimīgiem.
Book hug nr6
“He still wears the ring. He’ll have it forever.”
VELNS, VELNS, SASODĪTS un… asaras. asaras plūst
Book hug nr7
Pēdējais. Apskāviens par izlasīto grāmatu.
Šobrīd esmu viegli saraudināma.
Protams, varēja būt labāk, bet beigas varēja būt arī sliktākas.
Es šaubos, vai kaut ko sapratāt, bet, ja ir lasīta grāmata, varbūt ir vieglāk. Un citā nozīmē arī smagāk un sāpīgāk.
Īsi un kodolīgi no Līgas Sproģes goodreads – Sallija salauza pieņemto, salauza YA, salauza mani.
grāmatu dienasgrāmatas 